ceturtdiena, 2010. gada 2. septembris

Tavu briiviibu nosaka tas cik taalu ir tavas sirdsapzinjas robezjas*


Vinja seedeeja uz akmens malas, ar rokaam atspiedusies un skatienu paveersusi kosmosaaa....
Cosmonauts are my only friends*
naktii kad kosmoss ir melns kaa pikjis tajaa var izteeloties nezin ko....visu kas skrien cauri tavam nepraatiigajam praatam

Cik gan ir sievieshu uz zemes kuras viirieshi pamet bet nekad neaizmirst....?

...vinji itkaa ir vaajaaki nekaa tu, nekaa tavs valdzinaajums, perfektaa aariene, perfektaa riiciiba un domas.....mees dazjas "laimiigaas" esam tik perfektas ka nespeejam buut laimiigas
...perfekta.....es esmu perfekta.....laba....paaraak laba....

ja izveelos dariit kautko kas neatbilst manai buutiibai....tikai par spiiti visam?...par spiiti tam ka taa ir mana buutiiba un kosmoss par to ir atbildeejis---

Whay? Whay? Whay?

Es tik ljoti veelos buut normaala...


vinja noveersa skatienu uz leju un maigi iekunksteejaas kaa tikko no miega pamodies kuceens guljot pie maates siltajiem saaniem.....
vinjsh bija saacis speeciigi apljot meeli kairinot klitoru tik uzbudinoshi...

tur vinjsh bija...notupies paklausiigi uz celiishiem--mans pusperfektais partneris

mees pasportojaam pludmaleee.....
un to es saucu par pusgreeku

Kosmonautu draugs*



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru