Tāpēc ka es esmu pirmā un pēdējā
Es esmu godāta un nicināta
Es esmu svētā un ielasmeita
Es esmu sieva un jaunava
Es esmu māte un meita
Es esmu manas mātes rokas
Es esmu šķīsta un manus bērnus nevar saskaitīt
Es esmu kārtīga namamāte un vientuļniece
Es esmu tā kura dzemdē um tā kura nekad nav radījusi
Es esmu mierinājums un radību sāpes
Es esmu sieva un vīrs
Un es biju tas cilvēks kas mani radīja
Es esmu sava tēva māte
Es esmu sava vīra māsa
Un viņš ir manis atraidītais dēls
Mūžam cieniet mani
Jo es esmu tik nevaldāma un apburoša

/Himna Izīdai, III vai IV gs. p.m.ē./